Spektroskopija (vācu: Spektroskopie; cēlies no latīņu: spectrum — ‘aina, parādība’ un grieķu: -σκοπία, -skopein — ‘skatīties’) ir fizikas nozare, kas pēta elektromagnētiskā starojuma spektrus.
Spektroskopija tiek iedalīta dažādās nozarēs pēc elektromagnētisko viļņu diapazona (piemēram, redzamā starojuma spektroskopijā, gamma spektroskopijā).
Tiek pētīti gan dažādi elektromagnētiskā starojuma veidi un diapazoni, gan paši starojumu avoti vai vielas mijiedarbība ar starojumu. Uz šīs nozares pamata izveidojās gan kvantu mehānika, gan kvantu elektrodinamika.
Spektroskopijā pirmos novērojumus 1666. gadā veicis angļu fiziķis Īzaks Ņūtons.
Ar spektroskopijas metodēm var tikt iegūta visbagātākā informācija par vielas uzbūvi. Tā, piemēram, izmantojot spektroskopijas analīzi zvaigžņu pētniecībā, no zvaigznes izstarotās gaismas ir iespējams noteikt tās ātrumu, temperatūru, kā arī ķīmisko sastāvu.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Spektroskopija |
Šis ar fiziku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|